Vēsture un raksti

Friday, August 24, 2018

Robīnijas piedzīvojumi kādā Eiropas valstī

Stāsts par to, kā pārsteidzošais Amerikas koks šķērsoja okeānu, iedzīvojās Eiropā un kļuva par Ungārijas nacionālo bagātību.

Septiņpadsmitā gadsimta sākumā, kad Kolumbs jau pirms vairāk nekā 100 gadiem bija atklājis ceļu uz Ameriku un cilvēki Eiropas dārzos sāka pamazāmieviest eksotiskos aizokeāna augus, Francijas karaļa Anrī IV dārznieks saņēma maziņu robīnijas stādiņu, ko viņš 1601. gadā rūpīgi iestādīja karaliskajādārzā. Tagad šai robīnijai ir 415 gadi un tas ir vecākais koks Parīzē.  

Baltā robīnija (latīniski Robinia pseudoacacia) ir pārsteidzošs koks, kas ātri aug, katru gadu izstiepjoties garumā par 20–30 centimetriem, labi pacieš sausumu un attīsta spēcīgu sakņu sistēmu. Šo īpašību dēļ tas bieži tiek stādīts smiltīs, uz stāvām nogāzēm vai dzelzceļa līniju malās – augsnes nostiprināšanai. Tomēr vēl interesantākas ir robīnijas īpašības kokapstrādes jomā. Pēc stiprības šī koksne neatpaliek no ozola, savukārt ķīmisko īpašību dēļ tai nav nepieciešama impregnēšana.

Ilgmūžība, izturība unugunsnoturība padara robīnijas koksni par lielisku,ekoloģisku materiālu tiltiem, gulšņiem, terasēm, dārza mēbelēm un dažādiem būvniecības elementiem. Visur, kur koka konstrukcijas atrodas zem atklātas debess. Lai uzzinātu vairāk par šīs koksnes izmantošanu, mēs tikāmies ar ungāru uzņēmuma Robinia Group KFT īpašnieku Gaboru Erdeli.

“Mūsu uzņēmums ražo produkciju tikai no robīnijas koksnes,” stāsta Erdeli kungs. “Ja paskatāmies kopumā, Eiropa ir milzu tirgus ar vairākiem simtiem miljonu patērētāju. Agrāk viņu vajadzībām piedāvāja tropisko koksni, kas bija salīdzinoši lēta. Taču šobrīdvērtības ir mainījušās – pirmajā plānā nonākuši ekoloģiskie jautājumi. Ņemot vērā, ka mežizstrāde tropu reģionos bieži netiek veikta ilgtspējīgi, eiropieši dod priekšroku ekoloģiskākai vietējai koku sugai – robīnijai.Un viņi ir gatavi par to maksāt pat nedaudz vairāk nekā par tropisko koksni.”

“Lielāko daļu robīnijas koksnes tirgus veido bērnu rotaļu laukumi,” turpina Gabors Erdeli. “Eiropā labprāt tērē naudu bērnu vajadzībām, savukārt būvēt bērnu laukumus – tā ir tiešām interesanta nodarbe.No vienas puses, tas prasa radošumu, bet, no otras, – konstrukcijai ir jābūt absolūti drošai. Un, ja jūs pajautāsiet pašiem bērniem, viņi vienmēr nobalsos par rotaļlietām, laukumiņu un šūpolēm no koka, jo tas patiešām ir cilvēkam ļoti draudzīgs materiāls.”

Stratēģija
“Lai uzņēmums būtu stabils, tam jābūt vairākiem balstiem,” uzskata Gabors Erdeli. “Agrāk bija populāra diversifikācija, kad uzņēmumi nodarbojās ar dažādiem biznesa veidiem. Taču šāda metodedarbojās pirms 20 gadiem. Šobrīd, lai būtu labākiekādā konkrētā jomā, ir jāuzlabo un jākonsolidē spēki katrā ražošanas posmā. Un pirmām kārtām tas attiecas uz smadzenēm – cilvēkkapitālu.”

“Mēs savu biznesuattīstām, piedāvājot klientam vairāk, nekā viņš var saņemt citā vietā,” stāsta Robinia Group īpašnieks. “Es ar to domāju papildu servisus, dizainu, transporta pakalpojumus, koka konstrukciju montāžu un uzturēšanas atbalstu ekspluatācijas laikā.”

“Bieži kā piemēru minu miesnieka biznesu. Cik gan veiksmīgs tas būtu, ja miesnieks nolemtu tirgot tikai cūku kājas, bet pārējās ķermeņa daļas izmestu? Domāju, ka tādimuļķīgi miesnieki neeksistē,” smaida Gabors. “Tas pats attiecas uz koksnes pārstrādi. Tai jābūt pēc iespējas pilnai – visam izejmateriālam ir jāpārtop produkcijā ar maksimālu pievienoto vērtību.”

Virzoties uz šo mērķi,uzņēmums Robinia Group 2016. gada sākumā iegādājās lentzāģa kompleksu LT70 ar distances vadību, baļķu padeves konveijeru un transportieri gatavajiem dēļiem.

“Kāpēc mēs izvēlējāmies Wood-Mizer?” spriež Gabors Erdeli. “Robīnijas meži atrodas Ungārijas dienvidrietumos un ziemeļaustrumos, bet mūsu uzņēmums apmēram pa vidu. Ja mēs paši sazāģējam baļķus, varam iegādāties apaļkokus bez iepriekšējas šķirošanas. Bet tas nozīmē, ka izejmateriāli mums kļūst lētāki. Turklāt ar Wood-Mizer iekārtu mēs tikpat kā neesam ierobežoti pārstrādājamo baļķu izmērā –lentzāģis spēj sazāģēt līdz pat metru resnus apaļkokus.”

“Otrs būtisks faktors – Wood-Mizer no visām kokapstrādes tehnoloģijām izmanto pašas šaurākās zāģlentes,” savā viedoklī dalās uzņēmuma īpašnieks. “Tas nozīmē zemākas elektroenerģijas izmaksas, mazāk skaidu un vairāk lietderīgā iznākuma. Robīnijas gadījumā tas ir īpaši svarīgi, jo vidēji baļķu diametrs ir 20–30 centimetri, retos gadījumos 40–50 centimetri. Šādus tievus baļķus efektīvi sazāģēt var tikai ar šauro zāģlenti. Turklāt instruments pats par sevi nav dārgs,un arī tā ir izmaksu ekonomija. Nelielam uzņēmumam, kas vēlas samazināt pašizmaksu, tas viss ir ļoti būtiski. Protams, patērētāji ir gatavi maksāt par produkciju no robīnijas vairāk, taču tikai nedaudz vairāk.Robīnija ir ekoloģiski pamatota izvēle, tačušai izvēlei jābūt pamatotai arī ar cenu.”

“Uzņēmums Wood-Mizer pēdējos gados ievērojami attīstās. Atsauksmes par Wood-Mizer iekārtām ir ļoti labas. Tāpēc mēs par šo investīciju esam pilnībā pārliecināti. Cena nespēlēja lielu lomu, jo galvenais bija stabils darbs bez pārrāvumiem un zemas ražošanas izmaksas.”

“Šobrīd Ungārijā ir izveidoti lieliski apstākļi mazā un vidējā biznesa attīstībai,” turpina Gabors Erdeli. “Valdībā izveidojusies stingra pārliecība, ka ekonomika, kurā darbojas liels skaits nelielu uzņēmumu, ir stabilāka, tāpēc mazajam biznesam radīta labvēlīga uzņēmējdarbības vide. Iegūt kredītu iekārtu iegādei, kā tas bija arī mūsu gadījumā, uz 10 gadiem ar 2% gada likmi, turklāt bez dārgas banku garantijas, bez dārga ārējā konsultanta – šobrīd Ungārijā tā ir ierasta prakse.”

“Savukārt mēs no savas puses cenšamies izpildīt sociālās funkcijas un palīdzēt valstij ne tikai ar nodokļiem,” stāsta uzņēmuma vadītājs. “Piemēram, mēs sadarbojamies ar cietumu sistēmu un esam radījuši 30 darbvietas ieslodzītajiem. Viņus atved ar apsardzi, un viņi labprāt strādā pie mums ražotnē.”

Robinia hungaricum
Eiropas Savienībā vairāki zinātniskie institūti kopīgi ir izstrādājuši invazīvo sugu katalogu, kurā iekļauti augi, mikroorganismi un dzīvnieki, kas nav dabiski Eiropas biosfēras iemītnieki, bet ko uz šejieni ir atveduši cilvēki no citiem kontinentiem. Šādu sugu attīstība apdraud Eiropas bioloģisko daudzveidību.

Ņemot vērā, ka Robinia pseudoacacia dzimtene ir Ziemeļamerika, arī tā ir iekļuvusi šajā sarakstā.Kopā ar rekomendācijām, kā cīnīties ar tās izplatību. Tas radījis plašas diskusijas Ungārijas sabiedrībā un plašsaziņas līdzekļos.

“Robīnija ir ļoti dziļi integrējusies ungāru tautas dzīvē – tā tiek izmantota ne tikai būvniecībā un kokapstrādē, bet arī apkurē un farmaceitisko preparātu izgatavošanā. Savukārtar saviem kuplajiem ziediem tā ir neaizstājama biškopībā. Līdz ar to radusies pat ideja to nosaukt par Robinia hungaricum un tādā veidā atzīmēt šīs sugas nozīmi Ungārijastautsaimniecībā,” skaidro Gabors Erdeli.

Interesants šādu diskusiju rezultāts ir tas, ka robīnijai sākuši pievērst uzmanību arī aiz robežām. Robinia Group mājaslapā ir informācija par daudziempasūtījumiem, ko īstenojis uzņēmums: bērnu rotaļu laukumi, terases, koka grīdas segumi pie baseiniem, soliņi utt. Starp tiem ir arī trīs lieli starptautiski projekti.

“Letzigrund stadiona jumts bija pagrieziena punkts mūsu biznesā, jo tas bija pirmais tāda apjoma projekts,” stāsta Gabors Erdeli. “Stāsts sākās ar to, ka Austrija un Šveice ieguva tiesības organizēt Eiropas futbola čempionātu 2008. gadā. Letzigrund stadions bija pilnībā jānosedz ar jumtu. Vienīgā problēma bija atrast atbilstošu koksni.”

Pats par sevi saprotams, galvenā prasība stadiona jumtam bija ilgmūžība, taču ne mazāk būtiska bija arī ugunsdrošība un estētika. Ņemot vērā, ka jumta paneļi ir pakļauti ārējās vides iedarbībai, mazāk noturīgās koku sugas tika izslēgtas jau pašā sākumā. Drīz vien kļuva skaidrs, ka ilgmūžības prasībām atbilst dažas tropiskās koku sugas un robīnija.

“Par laimi, arī šveicieši pievērš īpašu uzmanību ekoloģijai, un tropisko sugu izmantošana ieguves paņēmienu dēļ viņiem šķiet nepieņemama. Tas bija diezgan liels darbs – kopumā mēs izmantojām apmēram 210 kubikmetrus zāģmateriālu jeb apmēram 20 smago automašīnu kravas,” atceras Gabors Erdeli.

Drīz pēc tam pazīstamais arhitekts Denjels Libeskinds uzaicināja uzņēmumu Robinia Group piedalīties Westside tirdzniecības kompleksa būvniecībā netālu no Bernes. Protams, robīnija šim projektam netika izraudzīta nejauši. Pateicoties Robinia hungaricum īpašībām, Robinia Group izgatavotie 30 000 kvadrātmetri koka apšuvuma ievērojami palielināja tirdzniecības centra ēkas kvalitāti un estētiku.

Savukārt pēc šī projekta Denjels Libeskinds iesaistīja Robinia Group speciālistus kongresa ēkas būvniecībā Beļģijas pilsētiņā Monsā, kas 2015. gadā bija izvēlēta par Eiropas kultūras galvaspilsētu. Tādā veidā konstrukcijas no Robinia hungaricum kļūst populāras ne tikai Ungārijā, bet Robinia Group paveikto darbu sarakstā iekļauti vairāki ārkārtīgi interesanti un ienesīgi projekti.

Tiesa, Erdeli uzskata, ka peļņa nevar būt biznesa mērķis. “Tā var būt tavas darbības mēraukla un līdzeklissapņu realizācijai. Taču ne mērķis,” viņš uzskata.

Print

Name:
Email:
Subject:
Message:
x

Wood-Mizer preses centrs

Jūs esat atvēris pasaules līdera zāģlentu un iekārtu ražošanā, kompānijas Wood-Mizer, preses centra sadaļu.Šeit Jūs atradīsiet kompānijas jaunumus, aprakstus par iekārtu pielietošanu un video intervijas ar iekārtu īpašniekiem.

Katrs apraksts- tā ir biznesa ideja vai jauna pieeja, kura palīdzēs no cita skatu punkta palūkoties uz savu biznesu. Ja meklējat jaunas tehnoloģijas vai domājat par sava biznesa uzsākšanu kokapstrādē- Jūs esat nokļuvis pareizajā sadaļā.

PARAKSTĪŠANĀS JAUNUMU SAŅEMŠANAI

Newsletter

Patika raksts? Abonējiet un nepalaidiet garām iespēju saņemt tādus rakstus un Wood-Mizer jaunumus. Sūtījumus saņemsiet reizi mēnesī.

Pieteikties