Jaunumi

LT40 lentzāģmašīnas vēsture: zāģgalvas un vadības paneļa evolūcija

Thursday, May 5, 2022

LT40 lentzāģmašīnas vēsture: zāģgalvas un vadības paneļa evolūcija

1982. gadā izveidotā zāģēšanas iekārta Wood-Mizer LT40 mūsdienās tiek dēvēta par leģendāru, jo tā cilvēkiem pavēra jaunu veidu, kā baļķus pārvērst zāģmateriālos. Tā ļāva parastajiem lietotājiem izgatavot dēļus un sijas ātri, efektīvi un, pats galvenais, mobili. Astoņdesmitajos gados LT40 parādīšanās iezīmēja pārvadājamo zāģēšanas iekārtu konstruēšanas vesela virziena sākumu. Iekārtai LT40 ir atšķirīga iezīme: LT40 zāģgalva konsoles veidā ir piestiprināta statņa vienā pusē. Šī īpatnība tiek saglabāta, taču LT40 pati konstrukcija gadu desmitos ir mainījusies. Par iemeslu šiem uzlabojumiem kļuva pieaugošās drošības prasības, klientu pieprasījumi attiecībā uz efektivitātes palielināšanu un ergonomiku, kā arī lietotāju ieteiktie risinājumi.

Zāģgalva apvalkā ar noapaļotām malām

Pirmās zāģēšanas iekārtas, kas Eiropā parādījās deviņdesmitajos gados, bija modeļi LT30 un LT40 ar identiskām zāģu galvām un dažādu garumu statņiem. Oriģinālā zāģgalva tika plaši izmantota arī citos modeļos, piemēram, 1994. gadā izlaistajā zāģēšanas iekārtā LT25, kurā tā tika darbināta manuāli, bet statnim nebija nekādu hidraulisko funkciju. „LT25 bija pievilcīgs piedāvājums, jo LT40 pilnā versija bija diezgan dārga vidusmēra polim deviņdesmitajos gados,” skaidro klientu apkalpošanas speciālists Roberts Frets. „Daudzi lietotāji sāka savu biznesu ar LT25 un pakāpeniski pievienoja savām Wood-Mizer zāģēšanas iekārtām jaunas ierīces. Galu galā viņi sasniedza tāda līmeņa modifikāciju, kas pēc savām funkcijām tas faktiski bija līdzvērtīga klasiskai zāģēšanas iekārtai LT40.”

Tagad LT40 zāģgalva STANDARD versijā spēj sazāģēt baļķus ar diametru līdz 90 cm. Zāģgalvas forma ir palikusi nemainīga – to ir viegli atpazīt pēc apvalka noapaļotajām malām. Zāģgalva ir uzstādīta uz viena divkolonnu masta, un tā pārvietojas gar statni pa tērauda stieni uz gultņu grupas. Daudz svarīgu sastāvdaļu un tehnisko risinājumu ir palikuši nemainīgi, jo, kā saka eksperti, „ja mašīnā kaut kas darbojas labi un to apliecina lietotāji, mums nevajadzētu to mainīt,” skaidro Dariušs Kujava, klientu menedžeris, kurš sāka savu karjeru uzņēmumā Wood-Mizer deviņdesmito gadu sākumā.





Sākotnēji LT40 zāģgalva tika uzstādīta uz masta, izmantojot sešu padeves rullīšu komplektu – četrus augšpusē un divus apakšā. 1996. gadā rullīšu skaits palielinājās līdz astoņiem, un šodien tie ir deviņi. „Kad sākām izmantot smagākus un jaudīgākus motorus, mums vajadzēja vairāk padeves rullīšu, kas slīd pa virzošo stieni, tādējādi galvas svars tiek vienmērīgāk sadalīts pa virsmu,” skaidro Roberts Frets.

Čuguna skriemeļu diametrs ir 483 mm. „Agrāk dzenamais ritenis darbojās uz diviem mazākiem gultņiem, bet tagad tas ir uzstādīts uz viena divrindu gultņa, kas ir daudz izturīgāks,” saka Roberts Frets.

Lai palielinātu efektivitāti, transmisijai tagad ir trīskārša piedziņas siksna (elektromotoriem ar jaudu 15 un 18,5 kW) un dubultā piedziņas siksna (motoram ar jaudu 11 kW). „Tas ir uzticams risinājums, jo skriemelis, kas caur siksnu nodod jaudu no motora uz vārpstu, ir pilnībā aizsargāts un ievietots kamerā atsevišķi no lentzāģa. Tādā veidā zāģskaidas nepiesārņo transmisiju,” skaidro Roberts Frets.

Pirmais 12 V līdzstr. mizotājs parādījās 1997. gadā, un turpmākajos gados tas tika pārveidots par maiņstrāvas versiju. „Mizotājs ir noderīgs instruments, jo tas pagarina asmens kalpošanas laiku. Pie ripzāģa zobiem piemetinātie cietsakausējuma uzgaļi ir 5 mm plati, un, pareizi noregulējot, mizotājs veic iegriezumu baļķī, noņemot no virsmas mizas slāni un netīrumus, lai lentzāģis varētu ieiet tīrā koksnē. Tas pagarina lentzāģa kalpošanas laiku par aptuveni 30 procentiem,” norāda Dariušs Kujava.



Jauna elektriskā sistēma

1988. gadā ieviestā jaunā elektroapgādes sistēma no maiņstrāvas bija ļoti nozīmīga zāģēšanas iekārtas LT40 modernizācija. Maiņstrāva nodrošina daudz lielāku kontroli zāģgalvas ātruma un padeves stabilitātes regulēšanai. Iekārtu iepriekšējos modeļos, kas darbojās ar līdzstrāvas sistēmu, padeves ātrums galvenokārt bija atkarīgs no akumulatora stāvokļa. Šī modifikācija pavēra ceļu arī jaudīgākām hidrauliskajām sistēmām.

„1996. gadā kopā ar jaunu vadības paneli mēs padeves sistēmai pievienojām papildu elektromagnētiskos slēdžus cilindra slēdžu aizsardzībai. Rezultātā mums izdevās būtiski pagarināt šo slēdžu kalpošanas laiku. Turklāt zāģēšanas iekārtas dažādām funkcijām tika ieviests vairāk elektrisko drošības sistēmu, un tās joprojām darbojas lielākajā daļā mūsu iekārtu,” stāsta Dariušs Kujava.

Ergonomisks un funkcionāls operatora panelis

1992. gadā zāģēšanas iekārta LT40 piedzīvoja nopietnu modernizāciju – tika pievienots jauns operatora panelis, kurā zāģēšanas iekārtas visas funkcijas tika apvienotas vienā vadības blokā. Tas uzlaboja darba drošību un ergonomiku, kā arī ļāva pievienot vairākas interesantas funkcijas. „Faktiski pēc šī atjauninājuma sākās vadības paneļa īstena evolūcija,” norāda Roberts Frets.

1997. gadā parādījās pirmā dēļa biezuma iestatīšanas automātiskā ierīce, kas pazīstama kā SimpleSet Setworks. Tā bija vienkārša elektroniskā ierīce, kuras pamatā bija kodētājs, kas uzstādīts tieši galvas padeves ķēdē virzienā uz augšu/uz leju. „Risinājums nebija ideāls, jo rādījumiem radās traucējumi, kad ķēde kļuva netīra. Tagad iekārtu LT40 ar elektromotoru var aprīkot pēc izvēles ar dažādām dēļa biezuma automātiskās regulēšanas sistēmām uz kontrollera PLC – AccuSet1, PLC1, Accuset2, PLC2 un SW7, SW8, SW9 bāzes,” stāsta Dariušs Kujava.





„Deviņdesmito gadu sākumā Polijā ienākušajās zāģēšanas iekārtās izmantoja unikālu padeves ātruma regulēšanas metodi virzienā uz augšu/uz leju. Parastā invertora vietā padeves ātruma regulēšanai tika izmantots dažādu diametru trīspakāpju skriemelis. Operatoram bija manuāli jāmaina V-veida siksnas pozīcija uz skriemeļa, lai noregulētu vajadzīgo ātrumu. Pašlaik izmantojamās vertikālās zāģa kustības vietā operators varēja novietot dalītājkloķi uz padeves skriemeļa un manuāli noregulēt zāģa pozīciju. Lai gan tas prasīja nedaudz vairāk laika – apmēram 10-15 sekundes, tas bija precīzs mehānisms,” atceras Dariušs Kujava.

„Agrāk iekārtai LT40 nebija Setworks elektronisko lineālu, tāpēc operatoriem–iesācējiem bija jāiemācās izmantot divas skalas dēļa biezuma mērīšanai. Tiklīdz parādījās Setworks elektroniskie lineāli, biezuma iestatīšana kļuva ātrāka un vienkāršāka, tāpēc neviens vairs nevēlas atgriezties pie vecās metodes,” atceras Roberts Frets.  




Zāģētāji turpina pilnveidot LT40

Zāģēšanas iekārtas lietotāji un īpašnieki nereti iesaka, ko varētu uzlabot iekārtā, balstoties uz ikdienas darba pieredzi ar zāģēšanas iekārtu. Piemēram, iekārtas LT40 modifikāciju ar platāku zāģgalvu ieteica lietotāji. 2020. gadā tika laista klajā zāģēšanas iekārtas jauna versija LT40WIDE, kurā zāģgalvai ir plašāka aila, lai varētu sazāģēt baļķus ar diametru līdz 100 cm, kas daudziem uzņēmumiem ļāva būtiski palielināt savu produktivitāti. „Agrāk baļķu platumā virs 1 m sazāģēšana operatoriem radīja zināmas grūtības. Standarta LT40 pieļauj maksimālo diametru 90 cm, taču zāģētāji vienalga mēģināja zāģēt lielākus baļķus, izmantojot motorzāģus un cirvjus. Ar iekārtu LT40WIDE jūs varat droši zāģēt šādus baļķus. Kokapstrādes speciālisti zina, ka plats dēlis izskatās labāk un to var pārdot dārgāk. Turklāt tas nozīmē arī plašākas iespējas platā dēļa turpmākai zāģēšanai atbilstoši koka rakstam,” stāsta Roberts Frets.



***
Print

Name:
Email:
Subject:
Message:
x

Wood-Mizer preses centrs

Jūs esat atvēris pasaules līdera zāģlentu un iekārtu ražošanā, kompānijas Wood-Mizer, preses centra sadaļu.Šeit Jūs atradīsiet kompānijas jaunumus, aprakstus par iekārtu pielietošanu un video intervijas ar iekārtu īpašniekiem.

Katrs apraksts- tā ir biznesa ideja vai jauna pieeja, kura palīdzēs no cita skatu punkta palūkoties uz savu biznesu. Ja meklējat jaunas tehnoloģijas vai domājat par sava biznesa uzsākšanu kokapstrādē- Jūs esat nokļuvis pareizajā sadaļā.