MŪSU MEŽS: Jauns skatījums uz Rumānijas kokapstrādes rūpniecību

Wood-Mizer piedāvā jaunu filmu, kurā tiek stāstīts par Rumānijas kokapstrādātājiem, kuri darbojas, ievērojot ilgtspējīgas attīstības principus. Rumānijā mežs nav tikai resurss, tas ir daļa no nacionālās identitātes. Filmā „Mūsu mežs” nozares pārstāvji uzsver, ka ilgtermiņa ilgtspējīga mežu apsaimniekošana, atbildīga mežizstrāde un modernas tehnoloģijas palīdz saglabāt un vairot mežus, vienlaikus gūstot no tiem ekonomisku un sociālu labumu.

„Visiem patīk koki, visi vēlas, lai mājās būtu kaut kas no koka, taču sabiedrībā valda naidīga attieksme pret mežsaimniekiem un cilvēkiem, kuri strādā ar koksni,” stāsta Rumānijas mežsaimnieku asociācijas prezidents Ciprians Muska (Ciprian Muscă).

Šis paradokss ir šodienas diskusiju par Rumānijas mežiem pamatā. Lai gan kokmateriāli joprojām ir viens no svarīgākajiem valsts resursiem, uz šo nozari izdara spiedienu sabiedrības nostāja un vides aizsardzības apsvērumi.

„Mēs esam dzimuši zemē, kur mūs ieskauj šāda bagātība, un mūsu pienākums ir to saglabāt nākamajām paaudzēm,” norāda koka māju celtniecības uzņēmuma Doralnic īpašnieks Dorins Vaideanu (Dorin Văideanu).

Vairākas Rumānijas meistaru paaudzes ir strādājušas ar koku, un daudzos reģionos kokapstrāde ir ne tikai tradīcija, bet arī ekonomiska nepieciešamība.

„Ar lauksaimniecību vairs nav iespējams pabarot ģimeni,” stāsta kokapstrādes uzņēmuma Vasicon Star SRL īpašnieks Bota Viorels (Bota Viorel). – „Tāpēc mēs pievērsāmies koksnei”.

Mūsdienās Rumānijas kokapstrādes nozare mainās. Novecojušās iekārtas un smago fizisko darbu pakāpeniski aizstāj modernas un efektīvas tehnoloģijas. Tas palīdz palielināt produktivitāti, samazināt atkritumu daudzumu un padarīt ilgtspējīgu praksi vieglāk īstenojamu.

„Agrāk mēs strādājām ar lielu fizisku piepūli un vecu aprīkojumu.” Kādā brīdī nolēmu to nomainīt. Tagad mēs vairs nestrādājam kā agrāk,” stāsta Bota Viorels.

Ilgtspējības tēma izskan katrā stāstā. Gan mežsaimniecībā, gan kokapstrādē aizvien vairāk rodas apziņa, ka meži ir ne tikai jāizmanto, bet arī jāatjauno. Šobrīd aptuveni 40% Rumānijas mežu ir FSC sertificēti, kas nozīmē, ka koksne tiek iegūta ilgtspējīgā veidā.

„Mēs ļoti rūpīgi izvērtējam to, kā iegūstam un izmantojam koksni. Mēs piešķiram lielu nozīmi ilgtspējībai visā, ko darām,” uzsver Dorins Vaidanu (Dorin Văideanu).

Jaunā mežsaimniecības profesionāļu paaudze uz koksni raugās nevis kā uz vienreizlietojamu materiālu, bet gan kā uz atjaunojamu un perspektīvu resursu.

„Koksne ir nākotnes resurss. Ja mēs to pareizi sapratīsim, varēsim dzīvot daudz veselīgāk,” stāsta Ciprians Muska. „Tas ir vienīgais materiāls, kas pats atjaunojas.”

Tomēr nozares nākotne ir atkarīga ne tikai no iekārtām un tehnoloģijām, bet arī no tā, kā sabiedrība mācīsies novērtēt koksni un cilvēkus, kas ar to strādā.

2024. gadā Rumānijas parlaments pieņēma jaunu Mežu kodeksu, kura mērķis ir aizsargāt mežus. Saskaņā ar jauno kodeksu tiks kontrolēti meža ceļi, tiks noteikti jauni pārkāpumi mežā un oficiāli reģistrēti visi meža darbi.

„Būtu ļoti labi, ja tie, kas nāks pēc mums, saprastu koksnes izsekojamības nozīmi un iemācītos tai piešķirt reālu vērtību, izmantojot produktivitāti, nevis ar citām metodēm,” saka Liviu Tiplics (Liviu Țiplic) no kokzāģēšanas uzņēmuma Rotil Prest SRL.

Tā vietā, lai pārtrauktu mežu izmantošanu, filmas varoņi aicina uz saprātīgu, ilgtspējīgu apsaimniekošanu, kurā varēs attīstīties gan daba, gan sabiedrība.

„Mums ir jāturpina tiekties uz attīstību,” saka Liviu Tiplics. 

„Tagad mēs gaidām, kad šo biznesu no mums pārņems mazbērni,” piebilst Bota Viorels.

***