Kā izvairīties no „viļņaina” zāģējuma

Daudzi operatori ir saskārušies ar šo problēmu: zāģēšanas laikā parādās „viļņaini” zāģējumi. Tā ir patiešām nopietna problēma, taču to var novērst. Aplūkosim visus zāģēšanas procesu ietekmējošos faktorus soli pa solim. Ir četri faktori: operators, zāģēšanas iekārta, zāģlente un koksne.

Operators

Pirmais punkts mūsu sarakstā dažkārt var būt arī pēdējais. Iekārtas pareiza iestatīšana, zāģēšanas ātrums un zāģlentes izvēle ir tieši atkarīga no operatora. Zāģēšanas ātrumam jābūt optimālam konkrētajam koksnes veidam. Ja ātrums ir pārāk lēns, zāģējuma virsma kļūst nelīdzena, ar veļas dēlim līdzīgu tekstūru. Ja ātrums ir pārāk liels, zāģlente nepaspēj sazāģēt, un rezultātā rodas „viļņaini” zāģējumi.

Īpaša uzmanība jāpievērš zāģēšanas iekārtas iestatīšanai. Ļoti bieži pat pieredzējuši operatori nepievērš pienācīgu uzmanību iestatīšanai, jo procedūra aizņemot pārāk daudz laika. Rezultātā iekārtu apkope netiek veikta regulāri. Protams, iekārtas regulēšana un remonts prasa laiku, taču mēs iesakām regulāri pārbaudīt iekārtas stāvokli. Iekārta ir jāpārbauda arī katru reizi, kad zāģlentes vadrullīši atsitas pret baļķi. Tas nenozīmē iekārtas pilnīgu regulēšanu, ir tikai jāpārbauda, vai iestatījumi joprojām ir pareizi. Šī procedūra aizņem ļoti maz laika. Operatoram ir arī pastāvīgi jāpārbauda zāģlentes stāvoklis.

Zāģēšanas iekārta

Aplūkosim, kuri iekārtas elementi var ietekmēt „viļņaina” zāģējuma rašanos.

Zāģlentes vadrullīši. Rullīšu un zāģa vadotnes pareizs novietojums nodrošina zāģlentes papildu stabilitāti zāģējumā. Vadotņu pareizu iestatīšanu pārbauda, izmantojot mērlenti un iekārtas komplektācijā iekļauto regulēšanas instrumentu. Šis instruments ir jāuzglabā atsevišķi no pārējā aprīkojuma. Ja tas ir bojāts, ieteicams iegādāties jaunu.

Pārbaudiet pašus rullīšus. Uz tiem nedrīkst būt plakanu zonu, kas varētu izraisīt zāģlentes vibrāciju. Uz apciļņa nedrīkst būt skrāpējumu vai iegriezumu. Tāpat ir jāpārbauda gultņu stāvoklis un, ja nepieciešams, tie jānomaina.

Regulāri jāpārbauda arī rullīšu stiprinājums. Ja tas ir vaļīgs vai trūkst regulēšanas skrūvju, nekavējoties jāveic visi nepieciešamie remontdarbi.

Pēc visu bojāto detaļu nomaiņas ir pilnībā jāveic vadrullīšu regulēšanas procedūra. Lai nodrošinātu rullīšu vienmērīgu spiedienu un griezuma paralēlumu, pārliecinieties, ka zāģlentes vadotne virzās paralēli statņa sliedei visā gājiena garumā. Šī darbība bieži tiek izlaista vai veikta nepareizi, tāpēc rezultātā var veidoties viļņains zāģējums. Tāpat pārbaudiet, vai vadotne nav nobīdījusies.

B57 siksnas. Izmantojiet tikai Wood-Mizer piegādātās siksnas, jo tās ir īpaši izstrādātas zāģēšanas iekārtām. Regulāri pārbaudiet to stāvokli. Ja siksnas ir ļoti nodilušas, nekavējoties nomainiet tās, jo siksnas mala var sākt pieskarties zāģlentei un izraisīt tās pārrāvumu.

Zāģlentes eļļošana. Izmantojiet to. Eļļošana ilgāk saglabā zāģlentes asumu. Šo vienkāršo darbību daudzi zāģētāji ignorē.

Zāģlentes novietojums uz skriemeļiem. Zāģlentes nepareizs novietojums uz skriemeļiem ir viens no visbiežāk sastopamajiem viļņota zāģējuma vai lentes priekšlaicīgas saplīšanas cēloņiem. Stingri jāievēro ražotāja ieteikumi par zāģlentes novietojumu uz vadošajiem skriemeļiem. Vairumā gadījumu tas nozīmē, ka starp skriemeļa malu un zāģlentes zobu rievām jābūt 3–4 mm atstarpei.

Zāģlentes

Pēc tam, kad ir pārbaudīts, vai zāģēšanas iekārtas visi iestatījumi ir pareizi, jāķeras pie „viļņaina” zāģējuma galvenā cēloņa – zāģlentes. Jāsaprot, ka ir ļoti svarīgi pareizi uzasināt un iestatīt zobus. Ļoti bieži viļņains griezums rodas, strādājot ar neasu zāģlenti. Pārāk mazs zobu iestatījums arī ievērojami samazina zāģēšanas ātrumu.

Pareiza zobu ģeometrija nodrošina taisnu griezumu un pagarina zāģlentes kalpošanas laiku.

Regulārajā pārbaudē jāietver arī asināšanas mašīnas un iestatīšanas ierīces iestatījumu pārbaude. Nolietojušies piespiedelementi izraisa asināšanas un iestatīšanas kļūdas. Piemēram, asināšanas ierīces nolietota skava izraisa atšķirīgu zobu augstumu uz zāģlentes, kas būtiski ietekmē zāģējuma kvalitāti un lentes kalpošanas laiku.

Koksne

Aplūkosim koksnes īpašības, kas ietekmē „viļņaina” zāģējuma rašanos. Pirmkārt, ir jāatzīmē baļķa neviendabīgums. Parasti baļķa serdes blīvums ir mazāks nekā ārējiem slāņiem (īpaši skujkokiem). Tāpēc, zāģējot serdi, rodas vairāk zāģskaidu. Šajos slāņos zāģlente sliktāk aizvada zāģskaidas. Rezultātā lentes aizmugurējā mala sakarst un izplešas, lente izliecas, un rodas viļņots zāģējums. Ir diezgan grūti piemeklēt tādus zāģlentes parametrus, lai tā vienlīdz labi sazāģētu baļķa iekšējos un ārējos slāņus. Normālos apstākļos pareizi izvēlēts zobu profils nodrošina labu vidējo veiktspēju.

Lielākā daļa operatoru zina, ka, zāģējot ne pilnībā sasalušu koksni, rodas viļņaina zāģējuma problēma. Tas ir raksturīgi periodiem, kad gaisa temperatūra stabili turas ap nulli. Pilnībā sasaluši baļķi parasti nerada problēmas. Pareizi izvēloties zāģa asmens profilu sasalušai koksnei, var izvairīties no lielākās daļas grūtību.

Problēmas bieži rodas, zāģējot koksni ar augstu sveķu saturu. Zāģskaidas un sveķi pielīp pie zāģlentes, kas ir līdzvērtīgi tās biezuma palielināšanai. Kamēr zāģējuma platums nemainās, lentes sānu virsmas zāģējumā sāk berzēties pret koksni, sakarst, un, samazinoties nostiepumam, rodas „viļņaini” zāģējumi. Mēs iesakām tīrīt zāģlenti ar birsti vai apsmidzināt to ar ķīmisku līdzekli. Bieži izmanto parasto trauku mazgāšanas līdzekli, un to drīkst izmantot ūdens eļļošanas sistēmā.

Uzņēmums Wood-Mizer ir izstrādājis LubeMizer sistēmu, kas precīzi dozētā režīmā piegādā eļļošanas un tīrīšanas šķidrumus uz zāģlentes abām pusēm. Mēs iesakām izmantot šo sistēmu, zāģējot koksni ar augstu sveķu saturu.