Mūsdienu kokzāģēšanas paradoksi: „Mēs nevienu neatlaidām, taču produktivitāte trīskāršojās”

Ar WM4000 zāģēšanas līniju Latvijas uzņēmums Prowood ar nemainīgu darbinieku skaitu trīskāršoja ražošanas apjomus un panāca gandrīz pilnīgu koksnes atkritumu izmantošanu.

Ja būvējat māju vai veicat remontdarbus Latvijā, tad droši vien labi pazīstat uzņēmumu Prowood. Šim vidēja izmēra kokzāģēšanas uzņēmumam ir svarīga niša zāģmateriālu tirgū: Prowood radikāli atšķiras no uzņēmumiem–milžiem, kas savu produkciju pārdod lielās pakās, jo šajā uzņēmumā jūs var iegādāties atsevišķus dēļus!

Prowood īpašnieks Mareks Zdanevičs stāsta:

„Atnāk pasūtītājs. Viņš būvē māju. Viņam ir nepieciešami būvmateriāli. Un mēs izgatavojam viņam produkciju, piekraujam veselu kravas mašīnu – 45 kubus, kopumā ir 28 standarta izmēra dēļi.”

„Mums ir arī noliktava–veikals, kur stāv iepakojumi ar gatavo materiālu. Varat izvēlēties tik daudz, cik nepieciešams, kaut tikai vienu līsti. Rīgā mums ir divi tirdzniecības laukumi un savs transports zāģmateriālu piegādei klientiem.”

„Nāk gan privātie pircēji, gan būvfirmas. Mēdz būt, ka viņi pasūta zāģmateriālus pa tālruni, un tagad daudzi cilvēki pasūta internetā. Mūsu ēvelmašīnas strādā pēc klienta specifikācijām, un bieži vien ir jāmaina izmēri. Mēs cenšamies strādāt tieši ar gala klientu.”

Lai gan uzņēmums Prowood ļoti aktīvi darbojas vietējā Latvijas tirgū, pārdošanas daļā ir menedžeri, kas strādā ar klientiem no ārvalstīm – kopumā no 28 pasaules valstīm.

Uzņēmuma Prowood vēsture

Taču pirms 30 gadiem vietā, kur tagad atrodas Prowood ražotnes, netālu no Jaunjelgavas pilsētas Daugavas upes kreisajā krastā, burtiski atradās mežonīgs mežs.

Stāsta Mareks Zdanevičs:

„Pēc Padomju Savienības sabrukuma latvieši atguva savus īpašumus. Manai mammai atdeva zemes, kas piederēja mūsu senčiem. Man tobrīd bija 18 gadu, un es paņēmu pilnīgi jaunu Husqvarna motorzāģi un mēģināju mūsu mežā nozāģēt koku — tā bija mana pirmā pieredze kokapstrādes jomā.”

Taču Mareks uzreiz saskārās ar problēmu.

„Tajā laikā Latvija bija ļoti neatīstīta. Nebija iespējams atrast kokvedēju, lai izvestu baļķus.”

Tāpēc pirmā automašīna, ko viņš iegādājās savā dzīvē, bija ... KAMAZ.

„Es kļuvu par šoferi un sāku vadāt koksni. Pēc tam sāku pirkt koksni izsolēs. Un reiz kāds pavaicāja – kāpēc tu nezāģē dēļus? Nu ko, var pamēģināt.”

Tā pamazām, sākot ar 1994. gadu, Mareks attīstīja savu biznesu, un uz viņa mammas zemes parādījās ražotne ar lentzāģu iekārtām.

Iepazīšanās ar Wood-Mizer tehnoloģiju

„Par Wood-Mizer es uzzināju jau sen. Man šķiet, ka tas bija 1998. gadā,” turpina Mareks. „Wood-Mizer iekārtu es ieraudzīju darbībā kādā izstādē — operators tad brauca krēslā, blakus zāģgalvai. Mani pārsteidza šīs zāģēšanas iekārtas sniegums! Mūsu iekārtās tajā laikā bija nepieciešams manuāli iekraut baļķus, manuāli stumt zāģgalvu. Bet Wood-Mizer jau toreiz produktivitāte bija divreiz augstāka. Es uzreiz atradu kontaktus, noskaidroju, kas ražo šīs iekārtas, taču toreiz mums šāda cena nebija pa spēkam.”

Uzņēmums Prowood ražoja taru, mazus dēļus, pēc tam arī lielus, dažādus dēļus. Pamazām viņi pārgāja uz dārgāku un efektīvāku aprīkojumu.

„Mums nav investoru, mēs visu darām paši. Cik nopelnām, tik tērējam,” skaidro Mareks.

Līdz ar to laiks Wood-Mizer tehnikas iegādei pienāca 2017. gada februārī. Izlemjot investēt jaunā kokzāģēšanas kompleksā, uzņēmums Prowood uzreiz izvēlējās jaudīgāko un efektīvāko industriālo iekārtu no Wood-Mizer klāsta.

Sagatavošanās lielajai investīcijai

Kā atzīst Mareks Zdanevičs, lēmums nebija viegls.

„Pirmkārt, tajā laikā tas bija mūsu uzņēmuma lielākais ieguldījums. Un otrkārt, nevienam Latvijā nebija tādas iekārtas – WM4000.”

Par laimi, Igaunijā jau darbojās kokzāģēšanas kompleksi WM4000, un uzņēmuma Prowood darbinieki sazvanījās, aizbrauca, apskatīja iekārtas darbībā un tika skaidrībā ar iekārtas īpašībām.

Kopā ar zāģēšanas kompleksu WM4000 tika iegādāta Wood-Mizer daudzzāģu iekārta EG300 un konveijeri Latvijas ražotāja gatavajam materiālam.

Kopumā no iekārtas pasūtīšanas brīža līdz tās palaišanai pagāja aptuveni seši mēneši.

„Mēs nopietni gatavojāmies: iebetonējām laukumu, ierīkojām elektrības pieslēgumu un aspirāciju,” stāsta Mareks. „Kad līnija tika piegādāta, mēs kopā ar uzņēmuma Oberts [Wood-Mizer pārstāvis Latvijā un Igaunijā] speciālistiem to uzstādījām aptuveni 2–3 dienu laikā, un, manuprāt, pēc nedēļas no brīža, kad tehnika tika piegādāta, sākām zāģēt.”

Apmēram trīs mēnešus operators uzkrāja pieredzi, lai justos pārliecināti, strādājot ar šo zāģēšanas iekārtu.

WM4000 tehnoloģijas īpatnības

„Mūsdienu kokzāģēšanā ir jaunas reālijas: nepieciešama augstāka produktivitāte, un tajā pašā laikā ir nepieciešams mazāk cilvēku – tad samazinās ražošanas izmaksas. Mūsdienu ekonomikā ar augstu produktivitāti izmaksu samazināšana ir viens no svarīgākajiem aspektiem,” saka Mareks Zdanevičs.

Zāģēšanas līnijas WM4000 efektivitāte tiek panākta, izmantojot šādas konstrukcijas īpatnības:

1.    Tiek izmantotas  šaurās zāģlentas . Tās ir viegli apkopt, tās maksā mazāk nekā platās zāģlentas, un to darbībai ir nepieciešami motori ar mazāku jaudu (iekārtā WM4000 galvenais motors ir 22 kW)

2.    Hidrauliskā sistēma baļķu manipulēšanai. Iekārtas WM4000 jaudīgā hidraulika pilnībā aizstāj cilvēkus darbietilpīgās darbībās, piemēram, baļķa iekraušanai uz statņa, baļķa pagriešanai, izlīdzināšanai un piespiešanai. Agrāk, kad cilvēki tika iesaistīti šajās operācijās, viņi nogura, un produktivitāte strauji kritās. 

3.    Konveijeri materiālu transportēšanai. Baļķi tiek padoti uz iekārtu no uzkrājošās rampas, un sazāģētais dēlis tiek atlasīts automātiski pa iebūvēto lentes konveijeru. Šīm operācijām cilvēki nav vajadzīgi.

4.    Vadības inovatīvā sistēma. Iekārtu vada viens operators. Viņš strādā komfortablos apstākļos, sēžot krēslā pie pults, kas atrodas nedaudz augstāk virs iekārtas, no kurienes operatoram ir labi pārredzama zāģēšanas zona.

Kā darbojas kokzāģēšanas līnija WM4000

Wood-Mizer pozicionē WM4000 kā iekārtu, kas ar visām šauro zāģlentu  priekšrocībām (augsta ražība, zemas enerģijas izmaksas, zemas izmaksas par zāģlentām un vienkārša zāģlentu asināšana/iestatīšana) sasniedz plato zāģlentu  veiktspēju.

„Šī iekārta darbojas viens pret trim, tas ir, produktivitāte ir trīs reizes lielāka nekā vienkāršiem, lētiem analogiem,” stāsta Mareks Zdanevičs.

Lūk, kā izskatās darbību secība WM4000 līnijā uzņēmumā Prowood.

Baļķi tiek uzglabāti uzkrāšanas rampā ārpus ceha, kur var uzreiz izkraut materiāla krājumus dienai. Ķēdes piedziņa pārvieto baļķus uz cehu un pa vienam izkrauj tos uz WM4000 statņa.

Operators atrodas vadības kabīnē. Viņš kontrolē visas iekārtas funkcijas, izmantojot divas kursorsviras, un saņem informāciju uz skārienekrāna, kas parāda datus par dēļa izmēriem, zāģgalvas stāvokli vertikālā un horizontālā virzienā, kā arī zāģa jaudu. Elektroniskais lineāls viņam palīdz iestatīt dēļa biezuma izmērus.

Zāģgalvai, tāpat kā lielākajai daļai Wood-Mizer iekārtu, uz statņa ir konsoles veida stiprinājums, kas ļauj sazāģēt lielus baļķus.

„Kas šajā iekārtā ir tik labs? Tā strādā ar liela diametra baļķiem,” norāda Mareks. „Tā var viegli sazāģēt 50–60 cm diametrus no tievā gala un sazāģēt lielus šķērsgriezumus.”

„Mēs sadarbojamies ar uzņēmumiem, kas atjauno senas ēkas. Reti kurš Latvijā spēj sazāģēt bruses ar izmēru 150x400. Pie mums pasūta tādus lielus šķērsgriezumus. Mēs varam to izdarīt.”

Pēc baļķa uzkraušanas uz statņa operators, izmantojot kursorsviru, dod komandu hidraulikai pagriezt baļķi ar ķēdes apgāzēju, izlīdzināt ar hidraulisko domkratu un piespiedēju.

„Manuālā apgriešana nav nepieciešama. Vai varat iedomāties – baļķis ar diametru 40 cm ir viens kubikmetrs koksnes, tas ir, 700–850 kg. Iekārta to atvieglo, pati apgriež, pati noņem materiālu no zāģēšanas galda.”

„Mēs zāģējam daudz lielu šķērsgriezumu – 50x150, 50x300 un pat 50x350, kas šai iekārtai nav nekāda problēma,” apliecina Mareks.

Kad baļķis ir pareizi izvietots un nostiprināts uz statņa, operators izvieto zāģgalvu vertikāli un dod komandu sākt zāģēšanu. Zāģgalvas kustības kontrolē servomotori, kas ātri reaģē uz operatora komandām, tādējādi ietaupot laiku, arī tas palielina produktivitāti.

Zāģēšana notiek laikā, kad zāģgalva virzās uz operatora pults pusi. Un, galvai pārvietojoties atpakaļ, uz tās piestiprinātie satvērēji noņem gatavo dēli un pārnes to uz piedziņas lentes konveijeru, kas iebūvēts pēc iekārtas. Konveijers šajā brīdī ieslēdzas automātiski (enerģijas taupīšanas nolūkos konveijers nedarbojas nepārtraukti).

Pēc tam sazāģētais materiāls nonāk daudzzāģu iekārtā EG300, ko arī ražo uzņēmums Wood-Mizer.

„Daudzzāģu iekārta ir izcila mašīna!” – saka Mareks. „Man bija bažas, vai tā varēs ievērot ģeometriju. Taču patiesībā manā gandrīz trīsdesmit gadu praksē daudzzāģu iekārta EG300 par šādu cenu ir viscienīgākais aprīkojums.”

Daudzzāģu iekārtā EG300 var būt līdz pieciem ripzāģiem. Zāģu novietojumu uz vārpstas izmēram platumā var iestatīt no vadības paneļa.

„Pareizā ģeometrija, kas ir ātri pārstatāma, palīdz iegūt visu vajadzīgo izmēru klāstu,” saka Mareks. „Vienīgais „bet” – šai iekārtai zāģējums ir ar augstumu 60 mm. Ja būtu 105 mm analogs, ražošanas iespējas ievērojami paplašinātos.”

Dēļi pēc daudzzāģa nonāk uz konveijera, kas uzņēmumam Prowood tika izgatavots Latvijā, un pa šo konveijeru dēļi nonāk uz pakošanas galda. Otrais konveijers aizvāc atgriezumus, plātnes un paliekas no daudzzāģa apakšas.

„Rezultātā ar personālu sanāk šādi: strādā WM4000 operators, daudzzāģu iekārtas operators, aiz viņa ir viens palīgstrādnieks un divi cilvēki uz iepakošanas līnijas, kas saliek gatavo produkciju.”

„Strukturālos materiālus mēs izgatavojam no skujkoku sugām – vietējās Baltijas priedes un egles ar garumu no 3 līdz 6 m.”

„Mēs strādājam vienā maiņā 8 stundas un vidēji dienā apstrādājam 40 kubikmetrus baļķu.”

Aprites ekonomika darbībā

Tagad, kad Eiropa ir stingri nostiprinājusies „zaļās” enerģijas attīstības plānos, tādi uzņēmumi kā Prowood demonstrē pareizos soļus virzībā uz aprites ekonomiku, kurā svarīga ir katra atsevišķa procesa efektivitāte. Aprites (cikliskās) ekonomikas galvenie principi ir resursu maksimāla izmantošana, turklāt atkritumiem nevajadzētu uzkrāties, kā arī nedrīkst būt negatīvas ietekmes uz dabu.

„Lieta ir tāda, ka mēs jau no paša sākuma izmantojām šauro zāģlentu tehnoloģiju,” stāsta Mareks. „Izmantojot šo tehnoloģiju, iezāģējums ir minimāls, un tāpēc no katra baļķa tiek iegūts vairāk gatavu zāģmateriālu un mazāk zāģskaidu.”

„Iekārtā WM4000 ļoti labs risinājums ir „slīdņi” [zāģa divkārši stabilizējošie bloki], starp kuriem tiek ievietots zāģis. Ja horizontālais un vertikālais līmenis ir pareizi iestatīts, tad zāģēšana ir perfekta, milimetrs milimetrā,” stāsta Mareks. „Tā ir iekārtas WM4000 svarīga īpašība. „Viļņa” problēmas nav principā.

Jo vairāk kvalitatīvas produkcijas, jo mazāk atkritumu un atgriezumu.

„Kopš es sāku savu darbību 1994. gadā, bizness ir kļuvis daudz sarežģītāks,” saka Mareks. „Agrāk katrā pagalmā bija zāģēšanas iekārta, un pie tās dega mūžīgais ugunskurs. Tagad viss tiek sakrauts kaudzēs, pārdots, ir nepieciešams šķeldotājs vai jāpasūta šāds pakalpojums. Daudzi cilvēki domā, ka tas ir gana vienkārši, taču tā nav. Skaidas un šķelda maksā lielu naudu. Tās pērk plākšņu, granulu ražotāji. Piemēram, 3 kilometru attālumā no mums atrodas Igaunijas uzņēmums, kas ražo granulas. Katra mašīna – tie ir 800–900 eiro. Lai darbotos efektīvi, ir jāprot skaitīt: saražotā produkcija, nodokļi, kuru produktu tagad ir izdevīgi pārdot tirgū.”

Aprēķini parādīja, ka uzņēmumā Prowood līnijai WM4000 vajadzētu atmaksāties četros gados. Un, lai gan pēc līnijas ieviešanas kokzāģētavu biznesam nācās sastapties ar vairākiem lieliem izaicinājumiem – Anglijas izstāšanās no ES, mežizstrāde Eiropā, vaboļu postījumi mežos, pandēmija – uzņēmums Prowood savu mērķi tomēr sasniedza pat pirms noteiktā termiņa.

„Bija daudz komentāru, sakot, ka jā, protams, jūs esat malači, ka uzstādījāt jaunu tehnoloģiju, taču cik cilvēkus jūs atlaidāt? Mēs nevienu neatlaidām, nevienu štata vietu nesamazinājām, bet vienlaikus trīskāršojām zāģēšanas apjomu.”

***