Vācu motociklists atjauno senu muižu Saksijā

Piecdesmit gadus vecajam Silko Šlenštedam (Sylko Schlenstedt) un viņa ģimenei pieder sena muiža Hohenolsenā-Kleindraksdorfā (Hohenölsen-Kleindraxdorf), mazā Saksijas ciematā, kas tika dibināts blakus sudraba raktuvēm pirms aptuveni 650 gadiem.

Muiža, kurā dzīvo Šlenštedi, agrāk piederēja aristokrātiskajai fon Reusu (von Reuß) ģimenei. Pēc Otrā pasaules kara un līdz Berlīnes mūra krišanai 1989. gadā tur bija kolhozs, kurā strādāja Silko vecāki. Bērnībā viņš spēlējās pazemē, pagrabos un siena kaudzēs, uzskatot to par sava veida bērnu rotaļu laukumu. 1998. gadā šī jau nobružātā ēka tika izlikta pārdošanā, un Silko sievai radās ideja, kas pilnībā mainīja viņu dzīvi: Šlenštedi nolēma muižu iegādāties.

Naudas nepietika, viņiem nācās aizņemties, taču galu galā Šlenštediem šo īpašumu izdevās iegādāties. Taču eiforiju nomainīja apziņa, ka, iespējams, būs vajadzīgi divdesmit gadi smaga darba, lai muižu sakārtotu.

Viņu abi dēli uztvēra situāciju vieglāk. Viņi nolēma palīdzēt saviem vecākiem un iesākumā pamatoti atgādināja sakāmvārdu: uz priekšu tiek tas, kurš iet. Visi saprata, ka muiža ir pārāk liela, pat ņemot vērā ģimenes turpmāko pieaugumu: jumts vien ir 1000 kubikmetru.

No otras puses, telpa ir vajadzīga ne tikai ģimenei, bet arī draugiem, kā arī motociklistu klubam, ko 1992. gadā nodibināja Harley-Davidson entuziasts Silko. Kluba nosaukums ir The Dark Forces – Tumšie spēki.

Tāpēc tagad īpašumā mitinās piecas ģimenes, kas savu brīvo laiku pavada, atjaunojot vēsturisko 19. gadsimta ēku. Pats Silko no pulksten 7 rītā līdz 7 vakarā strādā par kravas automašīnas šoferi, un pirms gulētiešanas plāno mājas restaurācijas darbus. Viņa dēli Roberts un Bastians strādā par mehāniķiem vietējā mazajā uzņēmumā.

Pēc darba visi, arī sievietes, tā vietā, lai kopīgi skatītos TV, kā tas ir ierasts eiropiešu ģimenēs, būvē ķieģeļu sienas, zāģē malku un remontē jumtu.

Sākumā bija grūti. Bija vajadzīgi mēneši, lai no velvju griestiem nokasītu javas slāņus.

Bet par laimi viņiem uzradās brīvprātīgie palīgi – motokluba „Tumšie spēki” dalībnieki. Viņi no pamesta koka tilta atveda dēļus un sijas, ko viņi demontēja un pēc tam „atdzīvināja” koka verandas veidā mājas pagalmā. Vasarā viņi tur pulcējas un stāsta baikeru stāstus!

Jumtam izmantotā koksne radīja interesantu problēmu, jo standarta izmēra zāģmateriāli nebija piemēroti šīs ēkas atjaunošanai. Tas izraisīja visa projekta izmaksu pieaugumu, jo koksne bija jāzāģē pēc īpaša pasūtījuma. Bieži vien restaurācijai nepieciešami tikai pāris dēļi, un visi darbi apstājas, gaidot, kad kokzāģētava izpildīs šo nelielo, bet nestandarta pasūtījumu.

Tas gandrīz neizbēgami noveda pie lēmuma sākt koksnes zāģēšanu pašu spēkiem. 

Pēc izpētes un pārdomām viņi iegādājās nelielu Wood-Mizer zāģēšanas iekārtu LT20B. Viņiem nebija nepieciešama baļķu hidrauliskā iekraušana, jo īpašumā ir vairāki pacēlāji, taču Šlenštedi un viņu draugi vēlējās, lai mašīnai būtu zāģgalvas elektriskā piedziņa. Un vēl viņiem ļoti patika arī zāģēšanas iekārtas cena, kas izrādījās ļoti pieņemama.

Tagad, kad viņiem ir nepieciešami dēļi, līstes, kolonnas vai sijas, viņi vienkārši uzripina baļķi uz statņa, sazāģē to vajadzīgās formas un izmēra sagatavēs – un var turpināt darbu bez dīkstāves!

Pāreja no gatavu zāģmateriālu iegādes uz patstāvīgu koksnes zāģēšanu deva šai vācu ģimenei iespēju ne tikai atjaunot veco muižu, bet arī uzsākt savu biznesu. Sākotnēji viņiem Wood-Mizer iekārta bija nepieciešama tikai muižas atjaunošanai, bet pēc gada 50% laika tiek veltīti koksnes zāģēšanai klientiem. Tas rada pilnīgi jaunu aspektu ģimenes dzīvē un jaunu ienākumu avotu.

Pēc lentzāģmašīnas iegādes Šlenštedi to uzstādīja lielā vecā telpā, kas ir aprīkota ar pacēlāju un platformu baļķu uzglabāšanai. Un uzreiz viņi saņēma pirmo pasūtījumu – 100 kubikmetru priedes sazāģēšanai.

Ģimene ilgtermiņā vēlas panākt pilnīgu finansiālo neatkarību, pašpietiekamību, paļaujoties uz saviem staļļiem, dārziem, saules paneļiem, ienākumiem no koksnes zāģēšanas un malkas skaldīšanas.

Gandrīz ikviens vīrietis pasaulē sapņo par Harley-Davidson motociklu, un Šlenštedam garāžā tādi ir vairāki, kā arī skaisti atjaunots Nortons!

Motociklistu klubs „Tumšie spēki” tiekas divas reizes nedēļā netālu esošajā klubā un divas reizes gadā sarīko lielu ballīti 300–400 cilvēkiem, kad gaiss virmo no motociklu rūkoņas.

Cilvēkam dzīvē ir vajadzīgi nozīmīgi uzdevumi. Kā saka bruņinieku sakāmvārds: Siegen kommt nicht vom Liegen – zem guloša akmens ūdens netek. Visa ģimene tam piekrīt, un Silko Šlenšteds ir laimīgs cilvēks.

***