Itālijas ģimenes kokapstrādes uzņēmums palielina peļņu ar zāģēšanas iekārtu LT70
Šis ģimenes uzņēmums, kas atrodas 50 km uz ziemeļaustrumiem no Romas, tika dibināts 1929. gadā, kad pašreizējā īpašnieka Stefano Chini vectēvs sāka nodarboties ar manuāli izgatavotu dzelzceļa gulšņu ražošanu un pārdošanu. Stefano tēvs turpināja ģimenes biznesu un attīstīja to par spēcīgu malkas tirdzniecības uzņēmumu. Stefano ģimenes uzņēmuma vadībai pievienojās 2007. gadā. Šī ir jau trešā īpašnieku paaudze, un Stefano jau domā par sava dēla nākotni.
„Es vēlētos saviem bērniem izveidot stabilu pamatu,” saka Stefano. Viņš neuzskata, ka būtu prātīgi paļauties tikai uz malku. Malkas pārdevēji ir atkarīgi no laikapstākļiem, no baļķu cenas, no nozares regulējuma un pat no tehniskā progresa attiecībā uz telpu apkures metodēm. Galu galā viņi strādā ar ļoti mazām rezervēm. Sezona šajā biznesā ir īsa un ļoti noslogota, un pārējā gada laikā ienākumu tikpat kā nav. Šie faktori lika Stefano rūpīgāk izvērtēt citus produktus, ko varētu piedāvāt vietējā tirgū, izmantojot tos pašus baļķus, ko viņš iepērk malkas ražošanai.
Kādu dienu Stefano žurnālā Tecniko&Pratiko ieraudzīja sludinājumu par lentzāģmašīnu. Tradicionālās zāģēšanas iekārtas nav īpaši piemērotas maziem un vidējiem uzņēmumiem, taču reklāmā redzamās iekārtas izmanto šauras zāģlentes, kas ir izstrādātas tieši tādiem maziem uzņēmumiem, kāds pieder Stefano.
Ieinteresētais Stefano devās uz kokapstrādes izstādi, kurā ieraudzīja Wood-Mizer iekārtas darbībā. Šī vizuālā demonstrācija pārliecināja viņu, ka šāda iekārta palīdzēs viņam fundamentāli dažādot savu biznesu un sākt ražot jaunu produkciju no baļķiem. Viņš pasūtīja iekārtu Wood-Mizer LT20. Lai gan bija iespēja iegādāties arī jaudīgāku mašīnu, Stefano nolēma sākt ar nelielu iekārtu. To noteica arī cena.
„Ja baļķis ir šķībs, tā ir malka!” smejas Stefano. Uz iekārtu LT20 viņš sūta labākas kvalitātes baļķus, lai tos sazāģētu dēļos saskaņā ar būvnieku specifikācijām. Tagad, pērkot baļķus, viņš cenšas izvēlēties labāku koksni, lai būtu ko zāģēt ar iekārtu.
„Es domāju, ka tas ir labākais ieguldījums, ko jebkad esmu veicis,” viņš saka. Viņa ideja bija veiksmīga no jebkura viedokļa Tagad viņš pārdod bruses vietējiem celtniekiem, sagataves mēbeļniekiem, žogus, stabus un dēļus. Kad malkas bizness iet uz leju, viņš ir aizņemts ar koksnes zāģēšanu un pat mēbeļu izgatavošanu restorāniem. Iepriekš malka bija vienīgais produkts, ko viņš ražoja no baļķiem, bet tagad zāģēšanas iekārta palīdz nopelnīt daudz vairāk.
Vietējiem celtniekiem viņa ražotā produkcija patīk, jo viņu klienti savukārt interesējas par dabīgiem materiāliem mājas renovācijai un celtniecībai. Tā vietā, lai likvidētu defektus no koka virsmas, Stefano atstāj tos neskartus. Viņš bieži tiekas ar arhitektiem un klientiem. Viņi aplūko paraugus un apspriež savu redzējumu. Viņš var nodrošināt svaigi sazāģētu materiālu vai izžāvētus dēļus, vai pat noēvelētas, noslīpētas un nopulētas sagataves. Riekstkoks ir ļoti populāra koksne Itālijā.
Būvnieki un māju īpašnieki novērtē šo koksni ne tikai tāpēc, ka tā skaisti izskatās, bet arī tāpēc, ka tā spēj uzturēt mājā mikroklimatu. Stefano patīk, ka klienti raugās uz viņa produkciju tik pozitīvi – tas nav tikai materiāls, tas ir specifisks un skaists. Un viņa uznēmums plaukst un zeļ, tikai pateicoties slavai, kas iet no mutes mutē, un norādei uz automaģistrāles.
Pēc zināmas pieredzes ar iekārtu LT20 Stefano nolēma iegādāties jaunu Wood-Mizer iekārtu LT70, kas ir jaudīgāka un produktīvāka. Šai iekārtai ir hidrauliskās baļķu iekraušanas sviras un citi piederumi, lai zāģēšanas laikā pareizi novietotu un noturētu materiālu uz statņa. Turklāt iekārtai LT70 ir dators, kas ir ļoti noderīgs rīks dēļa biezuma iestatīšanai. Nospiedi pogu – un iekārta ir gatava zāģēt nākamo dēli ar noteikto biezumu bez zāģa augstuma jebkādas manuālas regulēšanas.
Iekārta parasti zāģē no trīs līdz astoņām stundām dienā, atkarībā no sezonas un pasūtījumu skaita. Stefano stāsta, ka tad, ja viņš strādā viens un izmanto iekrāvēju, lai atvestu un iekrautu baļķus iekārtā, viņš dienā sazāģē 3-4 kubikmetrus koksnes. Ja viņam ir palīgs, viņš var viegli dubultot produktivitāti.
Iekārta atmaksājās ātrāk, nekā viņš gaidīja, un ražošanas izmaksas bija zemākas, nekā varēja paredzēt.
Zāģmateriāli, kas ir jāizžāvē, tiek uzglabāti saules kaltē, kas izmanto saules enerģiju un piespiedu ventilāciju, lai koksni izžāvētu ātrāk nekā ārā, turklāt ar minimālu enerģijas patēriņu.
Stefano koksnei ir FSC sertifikāts, lai gan sertifikācijas process ir laika un naudas ieguldījums, taču Stefano uzskata, ka tas bija tā vērts, jo viņam pavērās iespēja pārdot savus izstrādājumus celtniekiem. „Iekārta mūs patiešām ir izglābusi dažādos veidos. Ja mēs joprojām ražotu tikai malku, krīzes dēļ mums droši vien nāktos slēgt uzņēmumu.”
„Mans padoms citiem kokapstrādes speciālistiem: uzstādiet sev mērķus un sasniedziet tos pakāpeniski. Soli pa solim. Labāk ir lēnām izveidot stabilu pamatu, nekā augt pārāk ātri.”
Viņa ģimene joprojām ir iesaistīta biznesā. Tēvs un onkulis joprojām strādā uzņēmumā, bet vecākais dēls Samuels, kuram nesen palika 12 gadi, dara visu iespējamo, lai palīdzētu tēvam kokzāģētavā. Uz jautājumu, vai viņš kādreiz kļūs par firmas vadītāju, Samuels smejas un saka: „Šeit ir pārāk daudz darba!” Taču, tāpat kā viņa tēvs, vectēvs un vecvectēvs, viņš saprot, ka viss vērtīgais dzīvē tiek sasniegts ar darbu.
***