Senatnīgo vagonu restaurācija tūristu vilcienam Spānijā

Video: Ignacio González, UTOPIA FILMMAKERS

Spānijas dzelzceļa uzņēmums RENFE Viajeros uzaicināja zāģētāju ar mobilo iekārtu Wood-Mizer atjaunot „Zemeņu vilciena” četrus senatnīgos vagonus. Vagoni tika izgatavoti no koka gandrīz pirms simts gadiem.

Šāda veida pasažieru koka vagoni tika ražoti Spānijā līdz pagājušā gadsimta trīsdesmitajiem gadiem. Kopā tika izgatavoti 406 vagoni, un tos izmantoja kā trešās klases vagonus pasažieru vilcienos, kas kursēja gar Spānijas piekrasti. Pat tad, kad parādījās vagoni ar metāla korpusu, dzelzceļa kompānijas nelabprāt tos pasūtīja, jo vasaras Spānijā ir ļoti karstas, un koka vagonos labāk saglabājās vēsums. 

1972. gadā tika atcelta trešā klase pasažieriem, un uzņēmumi nonāca izvēles priekšā – modernizēt koka vagonus uz otro klasi vai norakstīt. Acīmredzot cena viņiem šķita pārāk augsta, jo daļa vagonu mainīja savu pielietojumu: tie kļuva par mājokli, pārvietojamo darbnīcu, veikalu, skolu, un viens šāds vagons šobrīd tiek izmantots kā sanāksmju telpa RENFE Viajeros birojā.

Par senatnīgajiem koka vagoniem atcerējās astoņdesmitajos gados, kad parādījās tūristiem paredzētais „Zemeņu vilciens” — neticami populārs produkts, kas piedāvā ceļojumu senatnīgos vagonos no Madrides uz Aranhuezsu un atpakaļ cauri daudzām Madrides apkārtnes apskates vietām.

„Zemeņu vilciens” sastāv no četriem pasažieru vagoniem un diviem furgoniem. Taču mitrums un laiks pakāpeniski pasliktināja konstrukcijas koka elementus, tāpēc radās nepieciešamība tos pilnībā atjaunot.

„Mēs uzreiz saskārāmies ar problēmu: mums bija nepieciešami vagonu rasējumi, lai persona, kas tos remontēs, varētu ievērot noteiktu scenāriju un atjaunot vagonus, saglabājot to sākotnējo dizainu,” stāsta Huans Hosē Penja, RENFE Viajeros tehniskais speciālists. „Mēs vadījāmies pēc Rīgas hartas, kas, no vienas puses, nosaka, ka rekonstrukcijas mērķis ir saglabāt un atklāt kultūras mantojuma nozīmi, no otras puses, ka šajā procesā ir jāsaglabā autentiskums (tostarp metode, dizains, materiāli un to pielietošanas veidi), kas pārliecinoši liecina par šī objekta nozīmīgumu.” 

Tur, kur sākotnējos plānos bija norādīts, ka koksnei ir jābūt no ozola, tika izmantots ozols. Pārējos gadījumos, kad plānos bija norādīts, ka ārējam apšuvumam ir jābūt no tīkkoka, kas šobrīd nav pieejams, tika izvēlēta īpašību ziņā līdzīga koksne „iroko”, kas ir pazīstama arī kā „Āfrikas tīkkoks”. 

„Mēs atvērām šo vagonu iekšieni, nezinot, kas mūs sagaidīs, pamatojoties tikai uz vairāk nekā gadsimtu veciem plāniem.”

Četri „Zemeņu vilciena” vagoni tika izgatavoti 1920., 1923., 1927. un 1929. gadā dažādās darbnīcās, tāpēc tie atšķiras pēc dizaina. Pēdējais, modernākais vagons ir parādīts video. Interesanti, ka vecākais (1920.g.) ir vislabākajā stāvoklī. 

Kokapstrādes speciālists Emilio González Rodrigez tika pieaicināts darbam ar koku, jo īpaši koka elementu izgatavošanai, un viņš ieradās RENFE Viajeros darbnīcās ar savu LT20 mobilo lentzāģmašīnu.

„Es esmu Wood-Mizer cienītājs! Šis večuks ir mans labākais palīgs,” stāsta Emilio. „Pateicoties viņam, es paveicu lielāko daļu vagonu atjaunošanas darbu”. 

„Iekārta [Wood-Mizer] ne tikai zāģē koksni. Šī iekārta veic precīzus iezāģējumus, kas ir ļoti svarīgi, ja runa ir par atsevišķu detaļu izgatavošanu. Es ietaupīju daudz koksnes un laika.” 

Zāģēšanas iekārtai LT20 ir iebūvēta elektroniskā ierīce, kas mikroprocesora atmiņā saglabā dēļu vajadzīgos izmērus, tāpēc šī iekārta strādā pielāgojami un ātri.

Projekta sākumā katram vagonam bija jāsazāģē pa 16 sijām, beigās tās jau bija varbūt pa 40. Emilio izgatavoja detaļas visiem logiem un slēģiem, pa divdesmit katram vagonam. Pēc tam viņš pārgāja pie interjera detaļām: roku balstiem, margām, grīdas dēļiem. „Vai zināt, kas man ir svarīgi? Es tos izgatavoju viens pats! Ar parasto zāģēšanas iekārtu būtu nepieciešams vēl vismaz viens cilvēks.” 

Vēl viena priekšrocība: „Tā kā manai Wood-Mizer iekārtai ir dīzeļdzinējs, es varu strādāt autonomi. Turklāt iekārta ir apstiprināta transportēšanai pa ceļiem, tāpēc es varēju to vilkt ar savu automašīnu. Visi bija pārsteigti un teica: „Jā, šī iekārta ir tieši tas, kas mums šeit ir vajadzīgs!”

„Tā ir ātra un precīza mašīna, kas nokalpos jums visu mūžu, ja par to pareizi rūpēsieties. Ideāli piemērota namdarim. To var izmantot darbnīcā un vispār jebkurā vietā. Wood-Mizer izplatītāji Spānijā man iemācīja, kā strādāt ar šo iekārtu, un es vienmēr varu sazināties ar viņiem, ja man rodas kādi jautājumi.”

Projektā piedalās arī restauratore Andrea Novosada. Viņas uzdevums ir atjaunot elementus, kas ir saglabājušies. Viņa arī apstrādā koka detaļas ar koksnes aizsarglīdzekļiem, piemeklē krāsu, izmantojot krāsvielas, veic elementiem noslēguma apstrādi. Metāla detaļām process ir analoģisks: slīpēšana un krāsošana ar pretkorozijas un aizsargājošu emalju. 

„Ar Wood-Mizer iekārtu tiek radītas jaunas detaļas. Mans uzdevums ir tās aizsargāt, nokrāsot un pilnveidot,” stāsta Andrea. „Lieliskā lieta ar šiem vagoniem ir tā, ka aiz tiem slēpjas pārsteidzošs inženieru darbs. Šī nav vienkārši kaste, kas pārklāta ar koka līstēm. Ir pārdomātas pielāgotas, izkraušanas un stiprināšanas sistēmas, kuras ir jāizpēta un jāglabā. Tas, ka šie vecie vagoni nav aizgājuši zudībā, vienkārši ir neticama veiksme!”

***