Pilsētas koksnes pārdomāta izmantošana Londonā
Londonas platāna (Platanus x acerifolia) ir Amerikas platānas un austrumu platānas hibrīds. Viena šāda platāna auga Ērikstrītā, nodrošinot mājvietu vabolēm un kukaiņiem, un vairāk nekā 130 gadus uztvēra oglekli no Londonas piedūmotā gaisa. Taču intensīvā būvniecība Londonas Īstendā pēdējo desmitgažu laikā noveda pie tā, ka vecais koks tika atzīts par nedrošu un tika pieņemts lēmums to nocirst. Tomēr, ņemot vērā pieaugošo interesi par pilsētas vietējo koksni, platānas baļķis viennozīmīgi ir vērtīgs resurss, kas var ieinteresēt tādus mēbeļu pircējus, kuriem rūp apkārtējā vide.
Tāpēc pēc nociršanas un astoņpadsmit mēnešu noturēšanas platāna kļuva par vērtīgu zāģmateriālu kaudzi: no tās tika iegūti daži skaisti dēļi ar raksturīgu vasaras raibumu tekstūru, ko dēvē par lacеwood - „zilgano koksni”, ko var izmantot kvalitatīvu interjera priekšmetu izgatavošanai.
Taču koksne no dāsnās platānas, kas tika iestādīta no 1880. līdz 1890. gadam, lai rotātu šīs ielas Viktorijas laikmeta terases, dos labumu gan vietējām skolām solu izgatavošanai, gan kokapstrādes zaļajām kopienām, gan vietējai labdarības organizācijai, kas palīdz bijušajiem ieslodzītajiem, narkomāniem un alkoholiķiem atgriezties normālā dzīvē.
Wood-Mizer komanda no Apvienotās Karalistes un mobilais lentzāģis LT20 ieradās objektā, kad tajā bija daudz visdažādāko brīvprātīgo un apmeklētāju, kuri vēlējās vienkārši pavērot pārvadājamās zāģēšanas iekārtas darbu un palīdzēt pārvietot gatavos dēļus no iekārtas uz kaudzi.
Tiklīdz Deivids Bigss, Wood-Mizer UK menedžeris, nodemonstrēja baļķu ķekša – koka roktura ar tērauda āķi un cilpu mehāniskās priekšrocības, puiši ar prieku uzripināja stumbrus uz LT20 hidrauliskajām svirām. Iekārta var sazāģēt baļķus ar diametru līdz 800 mm, tāpēc koka stumbram ir jābūt bez izvirzītiem zariem, pretējā gadījumā tas iestrēgs zāģgalvas atverē.
Kad sagatave atrodas uz Wood-Mizer statņa, hidraulisko iekraušanas sviru, sānu balstu, pagriešanas ierīces un piespiedēja sistēma palīdz izvietot baļķi tā, lai to varētu sazāģēt ceturtdaļās, lai iegūtu tangenciālu griezumu attiecībā pret gadu gredzeniem, lai atklātu koksnes skaisto mežģīņveida rakstu, kas ir raksturīgs „zilganajai koksnei”. Wood-Mizer iekārta veica izcilu griezumu ar 2 mm iezāģējumu, kas ļāva samazināt koksnes zudumus. Svaigi sazāģēto dēļu kvalitāte bija izcila, ar minimālu raibumu un asmeņu pēdām, kas ievērojami samazina ēvelēšanas un pēcapstrādes laiku.
Tāpat kā visiem kokiem, kas ir ilgi auguši Londonā, jo īpaši tiem, kas pārdzīvoja Otro pasaules karu, arī Ērikstrītas platānā bija neliels daudzums metāla ieslēgumu. Kokam netrāpīja šrapneļi, taču tam nācās ciest gan no dzeloņstieples, gan cieši iedzītām naglām. Asmenim saskaroties ar šādu šķērsli koksnē, zāģis pārplīst, un rodas rupjāks griezums, taču mums izdevās iztikt tikai ar trīs asmeņu nomaiņām.
Wood-Mizer iekārta darbojās visu dienu bez pārtraukuma un sazāģēja vairāk nekā 60 dēļus ar biezumu 32 mm, 38 mm un 150 mm dažādos platumos un garumos, visi dēļi tika kārtīgi sakrauti kaudzē. Lai dēļi izžūtu gaisā, šai kaudzei ir jāatrodas zem nojumes vismaz gadu.
Skatoties uz šiem dēļiem, ir viegli iztēloties kafijas galdiņus, krēslus, pusdienu galdus, plauktus un dažādas jaukas lietiņas ar šo skaisto mežģīņu rakstu. Vecā platāna no Ērikstrītas sāka otro dzīvi!
***