Lentzāģmašīna LX50 glābj mizgrauža sabojātu koksni
Neliela zāģēšanas iekārta saimniecībā palīdzēs izglābt vērtīgu koksni un padarīs dzīvi aizraujošāku, piepildot ikdienu ar tādu patīkamu nodarbi kā baļķu zāģēšana.
Vācijas Reinzemē, netālu no Bevertalsperre dambja, kas tika uzbūvēts aizsardzībai pret plūdiem, atrodas mazā Viperfurtes pilsētiņa. Nenogurdināmais optimists Tomass Pafrats un viņa ģimene šeit dzīvo vairāk nekā 50 gadus. Viņam ir izglītība dārzniecības un ainavu dizaina jomā, viņš kopš 2004. gada rūpējas par lielo energokompāniju transformatoru apakšstaciju uzturēšanu, nepieļaujot teritorijas aizaugšanu ar kokiem, kas varētu radīt apdraudējumu elektrolīnijām.
Papildus 40 hektāriem lauku un pļavu Pafratu ģimenei pieder arī aptuveni 5 hektāri meža, kuru pēdējos gados, tāpat kā daudzus citus Vācijas mežus, ir apsēdis mazais, bet kaitīgais mizgrauzis. Tagad Tomass Pafrats skatās uz savu mežu, kas ir pilns ar nokaltušiem kokiem, par kuriem vairs nevar dabūt labu cenu...
Bet ko darīt ar mizgrauža skarto koksni? Malka? Šim mērķim koksne ir pārāk vērtīga, un malkas tirgū jau tāpat ir daudz.
Risinājums radās, pateicoties labam draugam, kuram jau gandrīz 30 gadus pieder Wood-Mizer zāģēšanas iekārta: lai iegūtu vērtīgus zāģmateriālus no mizgrauža skartās koksnes, ir jāiegādājas sava zāģēšanas iekārta.
Rūpīgi izpētījis Wood-Mizer katalogu, noskatījies video tiešsaistē un aizvadījis dažas garas sarunas ar draugu par zāģēšanas iekārtām un kokzāģēšanu, Tomass izlēma par labu nelielai elektriskai lentzāģmašīnai LX50, ko iegādājās 2019. gada beigās. Tagad zāģēšanas iekārta ar statņa diviem papildu segmentiem, kas palielina zāģēšanas garumu līdz 6,76 m, ir uzstādīta Pafratu ģimenes vecajā šķūnī, un tā darbojas gandrīz katru dienu no 4 līdz 6 stundām.
Taču Tomass pats nezāģē – to dara Joahims-Ferdinands Brīdens, kuru Tomass jokojot sauc par savu „zāģēšanas iekārtas direktoru”.
Joahims vienmēr ir gatavs izklaidei, tāpat kā visi reinzemieši. Dažreiz viņš pat zāģē Ziemassvētku vecīša kostīmā un pēc tam izliek fotogrāfijas internetā. Ikviens, kuram šķiet, ka darbs ar zāģēšanas iekārtu tomēr aizņem pārāk daudz laika, saņems Viperfurtes iedzīvotāju atbildi, ka Reinzemes daba necieš steigu un ir jāstrādā ar baudu sava prieka pēc, un tas nozīmē bez steigas un stresa. Tas ir svarīgi arī Tomasam, jo koksnes zāģēšana joprojām ir hobijs, un tādam tam arī jāpaliek: hobijam, kas viņam un viņa „zāģēšanas iekārtas direktoram” sagādā daudz prieka.
Pārsvarā viņi zāģē baļķus dēļos un sijās savu ēku remontam un būvkoksnes pārdošanai. Viņi jau ir uzcēluši nojumi automašīnām un izgatavojuši koka apšuvumu vasarnīcai Nīderlandē. Tā vietā, lai iegādātos dārgus būvmateriālus no veikaliem vai kokapstrādes uzņēmumiem, viņi izvēlas paši tos sazāģēt no savas koksnes.
Klienti pie viņiem nāk arī no mednieku sabiedrības, jo no mizgrauža skartās koksnes tiek būvēti medību torņi un dzīvnieku barotavas.
Kādas zāģlentes vislabāk sazāģē mizgraužu skartu koksni? Tomass Pafrats un viņa zāģēšanas iekārtas operators ir pārliecināti, ka tā ir Wood-Mizer 7/34 zobu zāģlentes, kas, viņuprāt, ir vispiemērotākā sakaltušas koksnes zāģēšanai. Lai noslēgtu ciklu, zāģskaidas izmanto kaimiņu zirgkopji pakaišiem staļļos.
Šķiet, ka nākamajiem pāris gadiem Tomasam Pafratam un viņa zāģēšanas iekārtas direktoram būs daudz pasūtījumu un plānu koksnes zāģēšanai. Viņiem pastāvīgi rodas jaunas idejas, jo iekārta LX50 ir kļuvusi par viņu dzīves neatņemamu sastāvdaļu, kas ir ne tikai noderīga, bet arī patīkama.
***