Ilgstoša un neizsīkstoša sabiedrisko mežu izmantošana Katalonijā ar Wood-Mizer iekārtām

Video: Ignacio González, UTOPIA FILMMAKERS

Projekts MMBB, kas apvieno vairākus Katalonijas kalnu ciematus, veiksmīgi attīsta aprites ekonomiku, lai efektīvi un bez atkritumiem izmantotu koksni no valsts mežiem.

MMBB (Mancomunidad de Municipis Bergedans per le Biomassa) ir astoņu pilsētu padomju un Katalonijas Lauksaimniecības ministrijas asociācija. Šis ir spilgts piemērs sadarbībai starp dažādu izmēru administrācijām (piemēram, Bergā ir 17 000 iedzīvotāju, bet Gisclareni tikai 30). „MMBB mērķis ir viens,” stāsta Moises Masanas Lopes, Saldesas mērs. „Mūsu valsts mežu ilgtspējīga apsaimniekošana”.

Moises Masanas Lopes, Saldesas mērs

Katalonijas mežu neizsīkstoša apsaimniekošana

Šī biedrība tika izveidota 2012. gadā, kad tika parakstīts pirmais līgums starp septiņu pilsētu domēm, pēc tam tai pievienojās Zemkopības ministrija, bet 2019. gada nogalē vēl viena dome – Solsonā. 

„Mums ir vairāki projekti,” stāsta Moises Masanas. „No sākuma mēs nolēmām izveidot šķeldas tirgu četrpadsmit katliem, kas apgādā 32 objektus mūsu apdzīvotajās vietās. Šis projekts ļauj mums izmantot koksnes atkritumus, kuriem citādi nebūtu nekādas vērtības.” 

Pirmais solis bija katlu māju celtniecība, tostarp katls siltumenerģijas kilovatu nodrošināšanai industriālajam rajonam Bergā. 

„Vēlāk uzsākām projektu, lai palielinātu koksnes pievienoto vērtību. Mēs uzskatām, ka tad, ja mums ir produkts, kas ir jāpārvalda, bet tam ir zema tirgus vērtība, tas mums rada zaudējumus. Tāpēc mums ir jāizdara tā, lai produkta vērtība būtu augstāka. Turklāt mums ir kvalitatīva koksne, kuru nevēlamies izmantot lētu produktu ražošanai. Ar Wood-Mizer iekārtām mēs risinām šo problēmu un piedāvājam tirgū jaunu, vērtīgāku produktu.”

Koksnes vērtības palielināšana

„Mēs Saldesā uzstādījām Wood-Mizer zāģēšanas iekārtu,” stāsta Gosolas mērs Luiss Kampmajo Pučs. „Mēs zāģējam baļķus, un tiem, kam tas ir nepieciešams, mēs piedāvājam bruses, dēļus, līstes... Laba koksne visam: no galda līdz jumtam, no sijām līdz visas mājas remontam.”

Luiss Kampmajo Pučs, Gosolas mērs

„Iekārtas darbojas lieliski,” stāsta Luiss Kampmajo. „Mums tas ir jāizmanto, lai palielinātu savas koksnes vērtību. Domāju par koka māju – gatavu produktu ražošanu mūsu reģionā. Mēs izmantosim koksni no mūsu mežiem, zāģēsim, kaltēsim un celsim mājas.” 

„Mēs no meža iegūstam augstākās kvalitātes baļķus un sazāģējam dažādu izmēru bruses un dēļus galdniecības darbiem vai pilsētas projektiem, kuros ir nepieciešama koksne,” stāsta Anna Horda, iekārtas Wood-Mizer LT40 operatore no MMBB kokzāģētavas. „Ar zāģēšanas iekārtu LT40 mēs ražojam noteikta biezuma dēļus. Tad ir vēl viena mašīna [Wood-Mizer EG300 malu apzāģēšanas iekārta], kas griež platumā, un trešā, kas griež garumā. Tādā veidā mēs iegūstam produkciju ar vajadzīgajiem izmēriem.” 

Anna Jordà, Wood-Mizer iekārtas operatore 

Lentzāģmašīna Wood-Mizer LT40 tiek vadīta no pults, kurā operators kontrolē visus parametrus. No turienes tas paziņo mašīnai nepieciešamo dēļa biezumu, un pēc tam zāģa galva tiek automātiski izvietota pareizajā vietā. 

MMBB ražo dēļus ar standarta izmēriem: parasti 27 x 155 milimetrus platus; garums ir atkarīgs no baļķa.  Šobrīd viņi sazāģē sešus septiņus baļķus dienā. 

„Iekārta LT40 ir diezgan viegli lietojama,” stāsta Anna Horda. „Pēc tam, kad jūs pamēģinājāt ar to zāģēt un veicāt dažus griezumus, jūs redzat, kā tā darbojas, visu saprotat, un viss kļūst viegli izdarāms. Tā neprasa daudz pūļu, jo praktiski visu dara pati.” 

„Būtībā iekārta LT40 pati paceļ baļķi no zemes, iekrauj uz statņa, sazāģē, atgriež dēļus, un viss, kas jums ir jāizdara, – jāsakrauj dēļi kaudzē.” 

„Iekārta LT40 ir droša. Zāģa galva kustas, taču operators tai neiet blakus. Jūs to vadāt no tālvadības pults, apdraudējuma nav. Arī lentzāģa nomaiņa ir vienkārša. Iekārtai nav nepieciešama īpaša apkope. Būtībā ir jānotīra zāģskaidas, kas veidojas zāģēšanas zonā, un varat turpināt darbu.”

Ceļā uz aprites ekonomiku 

MMBB mērķis ir izveidot aprites ekonomiku un radīt darba vietas Bergas apkārtnes ciemos, kur atrodas elektrostacija. 

Vēl viena ideja ir uzlabot elektrostacijas pārvaldību. „Tagad mēs pārdodam siltuma kilovatus, taču mums ir patēriņa svārstības. Ja mēs ražosim elektroenerģijas kilovatus, pirmkārt, saviem ciematiem, bet pēc tam pārdosim tīklam, tas padarīs mūs elastīgākus pārvaldības ziņā.”

„Mēs neuztraucamies par depopulāciju, jo mēs jau esam depopulēti. Taču, lai šos kalnu ciematus atjaunotu, mēs varam paveikt kaut ko svarīgu. Mums ir vajadzīgas reālas darbavietas, kur ir pastāvīga, nevis sezonāla nodarbinātība.” 

Daudzi cilvēki no šī reģiona jau strādā MIBB. Štatā ir 34 cilvēki, un vēl seši. 

To nevarētu panākt, ja katras pilsētas dome strādātu vienatnē, izsolē piedāvājot tikai savu koksni. Darbinieku skaits būtu mazāks, jo būtu sezonalitāte. Tagad var gūt lielāku peļņu, pamatojoties uz apjoma radītiem ietaupījumiem, palielināt sava produkta vērtību un kļūt efektīvākiem. 

„Mums ir jāturpina strādāt, lai uzlabotu jomas, kurās vēl neesam gana efektīvi, un jāturpina radīt mums tik ļoti nepieciešamās darbavietas.”

***